Selga Amata, Rūta Bērziņa-Bērzīte. Savvaļas un dārza augi – veselībai. Aizslēposim pēc avotkresēm! 36,6 ºC

Savulaik izbraukājusi tālus okeānus un ledus laukus, Rūta Bērziņa Bērzīte – bioloģe, bioķīmiķe, biotehnoloģe – ir iesakņojusies savā zemē. Viņa pazīst vai katru Latvijas koku, puķi, ogu, pumpuru, sakni un zina, kā tos lietot, lai visiem labi dzīvotos. Reiz radio dzirdēju viņu sakām, ka bērnu vajagot nobrīdināt tikai no nedaudzajiem indīgajiem augiem, un tad lai viņš basām kājām skrienot pa pļavām un mežiem un ēdot, ko vien sirds kāro. Tagad, izlasījusi grāmatu, kurā viņas gudrības apkopojusi mana kolēģe Selga Amata, zinu – šie mutē nebāžamie ir gundegas, purenes, silpurenes, strutenes, driģenes, velnāboli, bebrukārkliņi, melnās naktenes, saulpurenes, kumeļpēdas un zalktenes.

Izrādās, ka Latvijā ir trīs simti ēdamu augu sugu un mūsu senči ikdienas uzturā lietojuši visaz 160. Kā nākas, ka galdā liekam gandrīz tikai tos dažus populārākos, kas lielveikalā? Pat ja dobē audzējam pa tādam eksotiskam dārzenim kā cigoriņš vai topinambūrs, dažam joprojām nenāk prātā apēst izravētās nezāles – virzas, gārsas, nātres. Taču kāpēc dārza nevēlamo viesi mest kompostā, ja tas satur tikpat daudz vērtīgo vielu, cik ar nodomu sētais? Turklāt ēst var arī puķes – mārpuķītes, vijolītes, tulpes un citas. Zupām īpašu toni un garšu piešķir kliņģerīšu un samteņu ziediņi, kurus pirms salnām jāsteidz saplūkt un sakaltēt, lai pietiktu arī ziemai. Ēšanā, izrādās, ir kāds vienkāršs likums – nedēļas laikā salātos jāparādās visām varavīksnes krāsām. Ne jau acu priekam; katra krāsa liecina par noteiktu vielu klātbūtni augā, un tās visas mums ir vajadzīgas. Kā šos dažādos augus savākt un apēst – arī par to šajā grāmatā.

Autores aicina arī padomāt – kāpēc, ik dienas izdzerot glāzi noliktavās stāvējušu un ķimikālijām apstrādātu apelsīnu sulas, cerētais mundrums tomēr nerodas? Varbūt labāk apēst dažas gaiļpiesīša lapiņas, kas pārpārēm sagādās C vitamīnu visai dienai, vai uzvārīt tēju no smiltsērkšķa zara galotnītes? Starp citu, ļoti vērtīgi pavasaros kopā ar bērniem sūkāt lāstekas, jo tajās ir dzīvais ūdens.

Lai gan grāmatā ir receptes, kā sagatavot ēšanai visos četros gadalaikos dabā rodamās veltes, tā nav pavārgrāmata, jo Rūta Bērziņa-Bērzīte neatzīst ilgstošu darbošanos pie plīts labākas garšas meklējumos. Viņa aicina uzņemt organismam vajadzīgo pēc iespējas nesamuļļātā veidā. Tāpat šī nav botānikas grāmata. Drīzāk tajā varam smelties pārliecību, ka daba ir pilnībā parūpējusies, lai mēs būtu dzīvespriecīgi un veseli. Mums atliek tikai gudri tai ļauties.

Grāmatu varat iegādāties labākajās grāmatnīcās, kā arī aptiekās

Cēsīs - Centra aptiekā, Vienības laukumā 2a;

Limbažos - Limbažu aptiekā, Burtnieku ielā 1;

Tukumā - Centra aptiekā, Elizabetes ielā 8,

Tirgus aptiekā, Raiņa ielā 14;

Saldū - Zaļajā aptiekā, Lielajā ielā 15;

Jelgavā - Jelgavas pils aptiekā, Akadēmijas ielā 2;

Vecumniekos - Vecumnieku aptiekā, Ezerkrastos;

Skaistkalnē - Skaistkalnes aptiekā, Skolas ielā 1;

Baložos - Titurgas aptiekā, Titurgā, Zaļajā ielā 5;

Rīgā - Nordeķu aptiekā, Slokas ielā 74,

Pils Oranžajā aptiekā, Valdemāra ielā 17a,

Dzirciema aptiekā, Dzirciema ielā 20

un internetā -

www.pilsaptieka.lv

www.dabasdobe.lv